VitaJaunzeme jau mūs brīdināja: «Es vienkārši pateikšu — ja jūs dedzināsiet, tad jūsu bērni būs impotenti, iespējams homoseksuāli, iespējams, reproducēties nespējīgi, iespējams, slimos ar visām iespējamām alerģijām, astmām, sirdskaitēm un tā tālāk. Un jūs paši, protams, arī, un kaimiņi pie tam…»
Eju vakar pa Stockmann un, ko redzu — viņas pravietojumi piepildās — šitie divi dedzinātāji noteikti vairs nereproducēsies un simts punkti nav nekādi heteroseksuāļi, visticamāk, ka viņi abi ir impotenti. Sirds sažņaudzas skatoties viņu nolemtības pilnajās sejās, tukšajos acu skatienos… Varat iet viņus apciemot uz Stockmann otro stāvu, kādu ziedu varbūt nolikt.
«Cepļos» sadraudzējos ar vienu melno. Saucot par Lāci.
I nemaz neapvainojās, ka es kaut kā ne tā skatos uz viņu, neprotestēja, kad runāju par banāniem un džungļiem. Mazliet jau baidījos, ka ņems un izvazās pa tiesām un avīzēm. Bet nē, tīri labi sadzīvojām. Droši vien neko neteiktu arī, ja es ņemtu un kādu smieklīgu joku izstāstītu.
Pirms kādas nedēļas biju aizbraucis uz «Cepļiem» nofotografēt Ingrīdas Žagatas jaunākos darinājumus — asprātīgi ērtos trauciņus, kur sastutēt zobu birstes un burvīgās šampanieša glāzes, kas mani bija jau paspējušas ar savu skaistumu apstulbināt, kad tās pirmoreiz ieraudzīju Lieldienās.
Pavasars lieliem soļiem tuvojas, bet tā kā aiz loga Ķengaraga šausmīgā ainava, tad vismaz datora ekrānam fonā uzliku, lai mainās pavasarīgas bildes no savas foto kolekcijas.
Gan jau, ka bez manis ir vēl kādi, kas netiek ikdienā pie dabas, vai, kas vēl ļaunāk, vispār no datora nost, tāpēc ņemiet, ja patīk! (Tikai nekomerciālai izmantošanai, protams!)
