Atradu bildes no 2006. gada brauciena uz Indru. Visādi radi, suņi, sienāži un bērnības takas un visādi jauki cilvēki. Bildes neuzlabotas un neapgraizītas no Antona Konika Minolta. Man baltie mati, tētim — pelēkais auģiks.
Pagājšsestdien ignorēju milzu talku un darīju visu ko citu. Biju, piemēram uz pasākumu «Cepļos» un mazliet pabildēju.
Bildes var apskatīt «Cepļu» mājaslapā
«Cepļos» sadraudzējos ar vienu melno. Saucot par Lāci.
I nemaz neapvainojās, ka es kaut kā ne tā skatos uz viņu, neprotestēja, kad runāju par banāniem un džungļiem. Mazliet jau baidījos, ka ņems un izvazās pa tiesām un avīzēm. Bet nē, tīri labi sadzīvojām. Droši vien neko neteiktu arī, ja es ņemtu un kādu smieklīgu joku izstāstītu.
Pirms kādas nedēļas biju aizbraucis uz «Cepļiem» nofotografēt Ingrīdas Žagatas jaunākos darinājumus — asprātīgi ērtos trauciņus, kur sastutēt zobu birstes un burvīgās šampanieša glāzes, kas mani bija jau paspējušas ar savu skaistumu apstulbināt, kad tās pirmoreiz ieraudzīju Lieldienās.
