Pagājšnedēļ no VKarnite saņēmu ziņu tviterī: «@marisjonovs klau, Tu ar rokām retvīto vai tev robots ir, kurš neko labu (jā, jā, ir arī daudz labo tvītu) neredz, bet visu pārējo retvīto?», kaut kā aizķērās un nelaiž vaļā.

Nolēmu drusciņ papētīt, vai tiešām es tiks slikts, vai tomēr cilvēku pieredze VID EDS. Lūk, kāda aina atklājas apskatot mana VID EDS tviterfiltra rezultātus (savus tik sliktos tvītus izņēmu laukā) no šodienas, atpakaļ līdz 2012. 01. martam:

Kaut kā nemana tur īpaši daudz sajūsmas spiedzienu.

Un starp citu, retvītoju cerībā, ka kādreiz kādam noderēs, jo atceros kā pirms gada VID puiši stāstīja, ka nekad neviens neesot sūdzējies par VID EDS, tāpēc nevajagot tur neko uzlabot, jo viss esot labi. Nav labi .

PMLP un Iekšlietu ministrija jau gatavojas atviegloti uzelpot. Akmens būs novekts no kakla. E-ID kartes būs palaistas tautās un varēs piešķirt paši viens otram prēmijas par nezcik gadus nomarinēto un sapūdēto projektu un aizbraukt kaut kur siltumā atpūsties, kamēr šeit pavasaris vēl kavējas. Vismaz tāds iespaids man palika pēc PMLP šodien tviterī sarīkotās sarakstīšanās.

Visiem (man) jau sen apnicis ik pa pāris mēnešiem, pa pusgadam, gadam lasīt un klausīties, ka tūliņ tūliņ tiks ieviestas E-ID kartes. Pašiem gan jau arī apnicis. Nu kartes ir gatavas, izsniegs ļaužiem un tālāk lai paši tiek galā. Neba jau paši lietos — iespraudīs ES ierēdņiem nāsīs, ka ir taču beidzot nepilsoņiem tas dokuments, varēs pat palielīties, ka no Igauņiem neatpaliekam. Nu jā, šķiet, ka tas arī viss, vairāk nekādas jēgu E-ID ieviešanā PMLP neredz. Lai arī kartes tehniskās iespējas ir ļoti plašas, pateicoties LR Valdības neieinteresētībai tā arī nīkuļos kā vēl viens E-ME, īpaši jau tādēļ, ka daļa no E-ID tik tiešām ir vēl viena bēdīgī slavenā E-ME inkarnācija ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pat Valdis Dombrovskis pirms neilga brītiņa jau paspēja nozākāt E-ID par nekur nederīgu «bezjēdzīgu dokumentu»… tikai… pag, pag…, vai tik E-ID ieviešana nenotiek tieši Ministru kabineta paspārnē un vai tad tikko Valdis Dombrovskis nenosvinēja Aigara Kalvīša pie varas turēšanās rekorda pārspļaušanu pagaidām paliekot otrajā vietā aiz Godmaņpapus? Šaubos, ka viņš lūdza kādam sevi iepērt par nevīžīgu valstij tik svarīga projekta kūrēšanu, diezin vai arī pats sevi sodīja kaut vai ar nedēļu ilgu atturēšanos no ērtā auto izmantošanas.

Nu jā, tāds nu tas E-ID būs sanācis, kārtējais ķeksītis, kura ievilkšanai iztērēts milzumdaudz līdzekļu.

Nu bet kāds tad tas E-ID īsti būs. Vienu darbadienu pirms iziešanas tautās PMLP mājaslapā par to ar grūtībām atrodama viena lapa zem jaunumu sadaļas, kas jau pāris gadus būtiski nav mainījusies (pārsvarā tikai ieviešanas datums tiek pārcelts uz 20XX gada rudeni vai 20XX+1 gada pavasari utt.). Mazu dusciņu kaut kā var izlobīt arī PMLP lapas lietotāju forumā, vēl viens bišķiņš atradās TVNetā, tad vēl kripatiņa LNT ziņās un tad vēl arī tviterī maza divas dienas veca atraudziņa no e-prasmju nedēļas.

Un tad nāca tvītaps, kurā varēja uzdot jautājumus un gaidīt atbildes. Visai interesanta saziņas veida izvēle un pilnīgi nejēdzīga izvēlētā saziņas veida izmantošana. Jāpiebilst gan, ka ar CV iekļaušanā cienīgu spēju ātri apgūt jauno, piemēram pašu izsludinātās birkas (hashtag) lietošanu. (varu pat pačukstēt @iem_gov_lv un pmlp, ka šādos gadījumos būtu ieteicams piesēdināt vairākus cilvēkus pie iestādes tviterkonta, lai atbildēšana raitāka, tur tikai jāprot drusku to procesu novadīt).

Tātad tvītapā aktīvi piedalījās vismaz pāris cilvēku no ieviesēju puses un septiņi jautājumu uzdevēji (bija arī jautājumi bez birkas). Pārsvarā jautājumi bija par visu to, kas jau pieejams, bet izsvaidīts pa malu malām. Vērtīgs ieguvums no tvītapa bija vienā no atbildēm saņēmtā saite uz PMLP lapas sagatavi, kur ir informācija ar kuru E-ID lietotājiem visticamāk arī nāksies iztikt: www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/passes/eid_faq.html (pdf izdruka šeit: eid.pdf). Ja nebūtu tik drausmīgi skumji, tad varētu pat uzjautrināties par lakoniskajām tehniskās palīdzības rindkopām, diemžēl man jau ir gana «jaukā» pieredze ar E-ME, tāpēc stipri šaubos, ka mana vecmamma vai mamma pratīs pati iepirkt pareizo karšu lasītāju, kas esot pieejams datorveikalos, piespraust to un piespraust pie datora un sākt parakstīt dokumentus. Nedz PMLP nedz IeM neviens (neskaitot IT speciālistus, kas nodarbojas ar ieviešanu) tā arī neesot izmēģinājis jauno E-ID, bet ar platu smaidu apgalvo, ka viss esot ļoti vienkārši un vajadzības gadījumā varēšot palīdzēt. Nezkāpēc gan šķiet, ka palīdzēšana izpaudīsies kā sūtīšana pāris mājas tālāk — pie E-ME, kuri paši jau daudzu gadu garumā pie kaut cik sakarīgiem risinājumiem un pamācībām tā arī nav nonākuši.

Tā vien rādās, ka paši PMLP un IeM cilvēki neuzskata E-ID par kaut ko noderīgu un negrasās to ieviest savā ikdienā, jo pagaidām sanāk, ka E-ID ir tas pats, kas pase, bet mazāks, tikai nevar nobalsot vēlēšanās, e-paraksts ir, bet ejiet ka jūs pie E-ME par šito prasīt, ja aiziesi uz PMLP ar karti kabatā un būs jāparaksta kāds dokuments, tad parakstīšana izpaudīsies kā krustiņa uzvilkšana uz nodrukātas lapas un gan jau, ka nevienam tāpat nevajadzēs to E-ID, tāpēc nav jēgas neko daudz par to domāt, bet ja tomēr vajadzēs, tad gan jau, ka iesaistītos pauaugstinās amatā un tad jau par jautājumiem galvas lauzīt varēs citi.

Man ļoti iedrošināja @iem_gov_lv paustais par to, ka bezkontaktu mikroshēmā pieejamā informācija būs pieejama tikai īpaši autorizētām iestādēm (Robežsardzei), sistēma esot ļoti droša, jo tā esot pārbaudīta un sertificēta. Pēc notikumiem ar drošo un par daudzām naudiņām pārbaudīto un sertificēto VID EDS, nezkāpēc mani tomēr māc šaubas par to, ka ar E-ID kabatā varu neuztraukties par savu datu drošību. Tik elementāru lietu kā kartes piespraušanu pie datora neesot izmēģinājuši, bet drošība esot laba. Laikam daudz drošāk es justos, ja PMLP varētu pateikt, ka ir iedevuši paspēlēties ar kartes prototipu tam pašam Neo vai kādam no viņa kolēģiem, kurš tad būtu atzinis savu bezspēcību pret «tik ļoti rūpīgi un pārdomāti» ieviesto E-ID.

Dienas Bizness (www.db.lv) karikatūra

Viens no tvītapotājiem jau paspēja man ieteikt likties mierā un neņemt to E-ID, ja reiz tas ir tāds sūds un nav man vajadzīgs un piemērots. Jā, E-ID ir drausmīgs sūds, bet, nesamaksājot tos Ls 10 par karti, es neko daudz neietaupīšu, jo tik un tā par to jau esmu samaksājis, neba jau IeM tā ieviešanas nauda no gaisa nokrita. E-ID ir viens izcils drausmīga sūda paraugs, spilgts piemērs tam, ko vairāku gadu garumā tērējot milzu naudu var ieviest bezzobainu, bezpautainu un aklu politiķu un ierēdņu pulks ar to pašu Valdi Dombrovski priekšgalā. Kremt skatīties, kā visi kolektīvi sadala atbildību, lai neviens nebūtu atbildīgs, paši vēl iemanās nosaukt par sūdu un tad ar lepnumu palaiž tautā.

Jācer, ka tomēr savāksies kaut kāda E-ID lietotāju un atbalstītāju kritiskā masa, kas piespiedīs varbūt ministru Kozlovski, varbūt ministru Sprūdžu (abi no labo ideju sludinātāju partijas) nopietnāk iesaistīties e-pārvaldes attīstīšanā. E-ID, lai arī cik sūdīgs, tomēr ir solis pareizajā virzienā, būtu labi, ja vismaz daļa no MK vēlētos spert vēl kādu. Pagaidām gan šķiet, ka politiķu un ierēdņu skatījumā E-ID ir labāks par pasi tādēļ, ka:

Ja nu kāds no IeM vai PMLP šo lasa, pirms pirmdienas svinīgā akmens no kakla novelšanas (preses konferences), tad neuztraucieties, nebraukšu uz Čiekurkalnu 10.00. Būšu PMLP Limbažos. Bet neskādētu kādam tomēr paķert līdzi tādu pavisam parastu datoru ar pavisam parasto karšu lasītāju un tad palūgt, lai kāds nodemonstrē, cik vienkārši nespeciālistam ir visu saslēgt un sainstalēt. Citādi nekur tālu tam akmenim no PMLP kakla nebūs lemts aizripot, uzkritīs uz kājām un tad varēs mīcīties pa E-ME iebristajiem dubļiem.

Kā domājat, cik valsts pārvaldes iestādes 12. aprīlī (2. aprīlis + standarta 10 dienas kartes izsniegšanai) uz savām durvīm un klientu apkalpošanas lodziņiem būs uzlīmējušas E-ID zīmīti norādot, ka tur vairs papīru lieki netērē — sastāda dokumentus elektroniski un ļauj parakstīt ar E-ID?

Šeku reku E-ID fanu lapa feisbukā ar interesantu taimlainu: facebook.com/pages/E-ID

Pēc vairāku mēnešu ņemšanās ar SIA dibināšanu un visādu jautājumu risināšanu Apple un citos sakaros ir milzīgs gandarījums redzēt rezultātu, plāni, protams, vēl milzīgāki.

Par grāmatu un SIA — www.burtlicis.lv

Protams, šausmīgi negodīgi, ka grāmata pieejama tikai Apple iBookStore, turklāt tikai dažās valstīs, kuru skaitā Latvijas nav un tik drīz arī nebūs, taču ir cerība, ka jau pavisam drīz arī Latvijā tiks tirgotas e-grāmatas, turklāt nepiesietas pie kāda konkrēta ierīču ražotāja un brīvas no apgrūtinošiem lietošanas ierobežojumiem (lasi — DRM). Jebkurā gadījumā ikvienam ir iespēja bez maksas iepazīties ar e-grāmatas «Latvieši ir visur» pirmajām piecām nodaļām.

Jau vairākas dienas ir tas prieks un laime darboties ar VID EDS. Četrās dienās esmu paspējis piecus dokumentus iesniegt. Jāgatavojas pamatīgu telefona rēķinu maksāt, pirms izdomāju sadabūt pāris konsultantu tiešos numurus (viens, piemēram ir 67028724) apmēram stundu kopsummā nosēdēju klausoties mūziku klausulē. VID puiši, kas par EDS atbildīgi piektdien stāstīja, cik viss ir grūti un slikti, ka neko uzlabot nevar, jo viss ir tik ļoti grūti. Protams, grūtāk nekā skraidīt garās pīppauzēs un pusdienās kaut kur aizčāpot vai pie kāda kolēģa kabinetā pačalot par to, cik viss grūti. Nevaru saprast, kā viņi var tur pastrādāt, ja viss tik grūti un vēl jāuzklausa neapmierinātie lietotāji un turklāt viņiem arī vēl jāatbild. Jocīgi, ka viņi sūdzoties par lietotāju sūdzībām māk vienlaicīgi arī apgalvot, ka nav jau EDS-ā nekas jāuzlabo, jo ir 170 vai cik tur tūkstoši apmierinātu lietotāju, nekādus lūgumus pēc uzlabojumiem viņi neesot saņēmuši.

Uz maniem jautājumiem, ko biju rakstījis viņi neatbildēšot, jo #1 kāda jēga, ja jau reģistrēšanās problēma četratā pa pus dienu atrisināta, #2 es vēl ņemšu un publicēšu viņu atbildi un tad viņiem atkal būs grūti un vēl kāds, pasarg dies sāks kaut ko no viņiem prasīt un tad būs vēl grūtāk, #3 tev nebūs EDS no makintoša lietot un āmen.

Puiši izteica neslēptu sašutumu par to, kā tādus makintošlietotājus zeme vispār vēl nes, jo par makintošu taču šausmīgi dārgi jāmaksā. Nu jā, tad jau arī nebrīnos, ka EDS, citējot @pilsetnieks ir tāds sūds. Ja cilvēki nesaprot, ka lētāk ir nopirkt par drusku dārgāku naudu kaut ko, kas dara to, ko no tā gaida, nevis kaut ko, kas it kā arī varbūt ir spējīgs to pašu izdarīt, bet tā vietā, lai to lietotu, man jāčakarējas ar settingiem, apdeitiem, restartiem, reinstaliem un ko tik visu vēl ne, tikai ne darbu. Cilvēki nav redzējuši programmas, kuras ieslēdzot ir skaidrs, kas ko nozīmē, kur kas jāspiež un ja nav skaidrs, tad var pāris sekundēs saņemt saprotamu palīdzību.

Palīdzējuši man bija, gribēja no manis e-pasta vēstuli, kur visiem iesaistītajiem pateicos par dāsno līdzēšanu, nu tā uzrakstu kaut ko, lai viņiem nebūtu jāatbild uz maniem vecajiem jautājumiem. Neko labāku par šo te neizdevās no sevis izspiest:

Subject: VID EDS un e-me viedkarte
From: jonovs@mac.com
Date: 2011. gada 6. aprīlis 16:32:38 GMT+03:00
To: normunds.rudzitis@vid.gov.lv, eds@vid.gov.lv, Viesturs.Skila@vid.gov.lv, eds.jautajumi@vid.gov.lv, Ilze.Jankova@vid.gov.lv

Labdien!

Pateicoties vairāku VID un Exigen darbinieku palīdzībai (kopā trim cilvēkiem!), piektdien 1. aprīlī beidzot, pēc nieka 37 dienām veiksmīgi reģistrējos VID EDS lietošanai ar e-me viedkarti.

Ir šokējoši zināt, ka viena šāda gadījuma risināšanai nepieciešams tērēt tik daudz resursu — gan manu, gan Jūsu.

Ja VID un Exigen darbinieku laiku apmaksātu citplanētieši, nevis Latvijas Republikas nodokļu maksātāji, tad par VID izšķiestajiem resursiem īpaši nebēdātu, un pukotos tikai par savu izšķiesto laiku, taču sanāk, ka LR nodokļu maksātāji maksā par EDS trīs reizes — pirmo, par EDS ieviešanu, otro par VID resursiem ieviesto problēmu nevis risināšanā, bet apiešanā un trešo reizi ar saviem resursiem, lai piespiestu VID darbiniekus to darīt. Ļoti, ļoti dārgi.

Ticis garām reģistrēšanās procesam uzzināju, ka arī EDS lietošana arī ir tik pat dārga. Gada ienākumu deklarāciju bez VID darbinieka klātbūtnes es nebūtu varējis iesniegt, jo nebūtu pat varējis to pat atrast. Lai aizpildītu četras veidlapas par savu uzņēmumu man bija vajadzīgas trīs dienas, turklāt tik «maz» tikai tādēļ, ka pēc divreiz pa 30 minūtēm pavadītām klausoties mūziku informācijas tālrunī iemanījos caur paziņām atrast konsultantu tiešos telefona numurus. Kopā pa telefonu konsultējoties esmu pavadījis vismaz stundu, jo arī konsultantiem, kas diendienā strādā ar EDS un ar to saistītajām problēmām nenākas īpaši viegli izskaidrot kur jāiet un kas jāspiež, lai piemēram piešķirtu sev tiesības parakstīt paša aizpildītas veidlapas un kur tās veidlapas vispār atrodamas, un kura jāpilda vispirms, un kura pirms kuras ir jāparaksta.

Jūsu iepriekš apgalvotais, ka MicrosoftWindows vajadzīgs, lai reģistrētos, bet tālāk lietot jau var no jebkura datora, ka tikai tas atbilst prasībām ir izrādījies nepatiess, jo nevaru ne ieiet EDS, nedz parakstīt dokumentus ne no Safari, ne Firefox pārlūka uz MacOSX. Ja Safari nevar lepoties ar atbalstu arī citās Latvijas iestāžu lapās, tad ar FIrefox citur nav problēmu, piemēram www.e-me.lv varu gan pārbaudīt gan parakstīt dokumentus. Arī ar Firefox uz Windows nav nemaz tik vienkārši, taču ilgāk pūloties (jo sākumā uzreiz izdod standarta kļūdu, ka neesot Java Runtime) izdevās dokumentus parakstīt — divus parakstīja paroli uzprasot tikai pirmajā reizē (hmm…) pie trešā uzkārās FIrefox tā, ka bija jāpārstartē sistēma.

VID EDS ir milzu problēmas ar tās lietošanas ērtību. Tās ir tik milzīgas, ka, pirmajā brīdī par to domājot, pat nav saprotams, no kura gala vispār kaut ko tur var iesākt. Vienkāršākais, laikam būtu nokomplektēt jaunu komandu no cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijis tiešas saskares ar EDS ieviešanu un likt viņiem sākt visu no sākuma, bet sākuma punktā par prioritāti izvēloties sistēmas lietotāju ērtības nevis sistēmu pašu, jo pašreizējie sistēmas izstrādātāji un uzturētāji acīmredzot nedz vēlas, nedz spēj ko būtiski uzlabot.

Paklausieties, ko klientiem ikdienas stāsta VID konsultanti! Vienu un to pašu, vienu un to pašu. Vai tā nav resursu šķērdēšana. Pierakstot konsultantu stāstīto un nopubicējot to VID un EDS lapā jūs atbrīvotu savus darbiniekus no monotona darba un ļautu klientiem piekļūt informācijai viņiem izdevīgā laikā un bez 20 minūšu gaidīšanas klausoties mūziku klausulē. Pat visvienkāršakajai sistēmai ir nepieciešams lietotājiem pieejams apraksts, un sistēmas sarežģītībai pieaugot, apraksta un lietošanas pamācību nepieciešamība pieaug.

Man bija jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, pamēģiniet paši, vai VID lapā var atrast kaut vienu norādi uz šādu veidlapu, kur un kā tā iesniedzama. No VID lapā atrodamajām xml specifikācijām nopratu, ka darīšana ir ar EDS, taču eds lapā atrast šo veidlapu tā arī neizdevās. Nācās zvanīt konsultantam. Otrreiz zvanīju, jo nevarēju veidlapu parakstīt. Utt. utjp. Labi, ka daži konsultanti jau tik pieredzējuši, ka prot paredzēt nākamās problēmas ar, ko man būtu jāsastopas un dažreiz pabrīdina iepriekš. Jā, VID lapā ir lejuplādējama PDF rokasgrāmata, esmu to redzējis, taču tagad, kad gribu uz to atsaukties nevaru to atrast, arī meklētājā ne. Rokasgrāmata nav tīmekļa meklētājos indeksēta un tajā atrodamā informācija ir grūti uztverama tādēļ, piemēram gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā par vid.gov.lv daudz noderīgāki ir pat tādi resursi kā www.calis.lv.

Jūs aizbildināties, ka nevar jau visu aprakstīt un nav taču labi gāzt cilvēkiem virsū milzīgus informācijas blāķus, taču praktiski VID EDS tieši to arī dara. Lai atrastu nepieciešamo veidlapu man jāiet līkloči pa saitēm un izvēlnēm un atkal saitēm maldoties cauri dokumentiem, kuri uz mani nekā neattiecas. Ne es ar azartspēles rīkoju, neesmu arī kredītiestāde un alkoholu netirgoju, kāpēc man tas viss jāredz? Ja VID sekojot likumam pārbauda vai esmu visu laikā iesniedzis, tad kādēļ jāspēlē šī spēle ar dokumentu slēpšanu un tad gaidīšanu vai es atcerēšos, uzminēšu, zināšu, ka man līdz noteiktajam datumam tas un tas ir jāiesniedz. Var taču sagaidīt klientu pie ieešanas sitēmā ar «Sveiks! Tuvojas datums, kad tev jāiesniedz šādi dokumenti: [uzskaitījums ar saitēm uz attiecīgajām veidlapām]» tādējādi aiztaupot smadzeņu mežģīšanu.

Ir iespējas daudz ko uzlabot, taču Jums, VID, ir jāgrib ko uzlabot. Jāgrib. Jo EDS lietotāji ļoti grib redzēt ērtu sistēmu. Pat tās izstrādātāji, pat VID konsultanti atzīst to par pa galam neērtu.

Būs gribēšana, būs arī varēšana, citādi bez gribēšanas ir gana ērti tāpat, var pačīkstēt par naudas un cilvēku trūkumu, var padomāt par to, kā būtu, ja būtu. Ja būs gribēšana, ticiet man, čīkstēšanai laika neatliks un atradīsies arī cilvēki, kas gribēs savā dzīvē paveikt ko vairāk par trulu atrakstīšanos atbildot uz sašutušo klientu vēstulēm vai vienkāršu bikšu un svārku deldēšanu ērtajos krēslos, sāksiet ko darīt, gan arī nauda atradīsies.

Ļoti ceru, ka Jūs visi, taipus VID ēku caurlaižu punktiem sagribēsiet. Šaipusē mēs to ļoti, ļoti gaidām.

Cieņā,

Māris Jonovs

Neticu, ka izdosies sagaidīt no VID puses kaut jel kādu iniciatīvu, turklāt bail pat iedomāties kāda tā varētu būt, ja arī izdotos sagaidīt. Tā kā izdevās piespiest beidzot piekabināt EDSam jaunākās EUSO Java bibliotēkas, tad gan jau, ka izdosies vēl kas. Tikai vajag pacietību, neatlaidību un vaļu uzrakstīt tā saprotami, lai pat VID un Exigen programmētājiem būtu skaidrs, kā to izdarīt. Ir jau pāris sīkumu padomā. Ja vēl kādam ir kas sakāms EDS sakarā, nekautrējieties, rakstiet, rakstiet uz VID, bet neaizmirstiet publicēt savas domas un «piedzīvojumus» kādā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, jo uz VID rakstītais nonāks miskastē, bet publiski pieejamais dos vismaz kaut kādu atspēriena punktu cīņai ar šo nepārvaramo monstru ar tā nepārvārāmajām problēmām.

Jācer, ka kaut kas tiešām uzlabosies, ka varēšu piereģistrēties EDS lietošanai un man būs gandrīz vesela diena, lai iesniegtu deklarāciju. Ālelūja. Neba jau, protams, ka viņi atzīs, ka ir kādas problēmas viņu galā bijušas, tik tā ikdienas darbs par rūpējoties par lietotājiem pieejamās un tik ērtās sistēmas uzlabošanu.

Jāgaida tik vēstule, kur būs rakstīts, ka visas manas pretenzijas ir nepamatotas, jo viss taču strādā. Protams, ja tiešām strādās.

Izbridos pa e-me.lv krustu šķērsu, neko labāku par LVRTC Darbības pārskats neatradu. Nosaukums pirmajā brīdī gan liek domāt par kaut ko, kur LVRTC atskaitās par paveikto tautas labā, taču tā kā saite mēģināja prasīt manu autentifikācijas sertifikātu, tad sapratu, ka laikam jau būšu atradis īsto. No MacOSX tā arī neizdevās ne ar Safari, ne Firefox, ne Chrome pieslēgties, mēģināju Win7 un MSIE9, bet vēl nesekmīgāk.

Nolēmu rakstīt palīdzības dienestam uz help@e-me.lv. Lūk pie kā tikām.

— Sveiki! Kā varu uzzināt, cik no saviem laika zīmogiem esmu jau izlietojis?

— Lai uzzinātu cik esat izlietojis laika zīmogus Jūs varat apskatīties mūsu majas lapā www.e-me.lv sadaļā -darbības ar sertifikātiem.

— Tā jau man šķita, taču izmēģinājos gan šā gan tā, bet bez rezultāta. Uz MacOSX www.e-me.lv nemaz nemāk uzprasīt manu sertifikātu. Uz Win7 dabūju vai nu mirgojošu logu un uzkārtu IE, vai arī uzprasa sertifikātu, neprasa PIN un pēc ilgas domāšanas izmet uz sākumlapu info.e-me.lv.

— Pārbaudiet vai Jums nav  PROXY.  Apskatīties arī par izlietotajiem laika zīmogiem Jūs varat arī majas lapā www.eparaksts.lv.

— Par proxy neko nezinu, domāju, ka nav tāda. Arī www.eparaksts.lv no MacOSX nevar ieet ar E-ME viedkarti, no Win7 izdevās, bet tā arī neatrodu, kur var apskatīties atlikušo laika zīmogu skaitu.

— Jums mājas lapā autorizējas ar viedkarti. Sadaļā eparaksts lietotājien -ieiet.Tad kad esat autorizējies , paņemiet -meklēt sertifikātu.

— Paldies, varu paskatīties ar sertifikātu veiktās darbības, bet iespēju apskatīt atlikušo laika zīmogu skaitu tā arī neredzu. Ja zinu, cik man to bija, tad, protams varu ne pārāk ērtajā logā mēģināt saskaitīt ailītes un tad izrēķināt, bet tomēr būtu ērtāk, ja šāda informācija tomēr būtu kaut kur redzama.
Vai ir iespēja bez ailīšu skaitīšanas un rēķināšanas redzēt atlikušo laika zīmogu skaitu?

— Lai ērtāk apskatītos patērētos laika zīmogus, Jūs varat ielikt “ķeksi” pie – Laika zīmoga vaicājumi un iekopēt šo tabulu Excelī, tad jums tabulā pievienosies kārtas skaitlis.

Izrādās, viss ir tik vienkārši un ērti, bet, ja gribu vēl ērtāk, tad varu iekopēt Excelī. Šī par nodokļu maksātāju miljoniem taisītā IT sistēma kā savu saukli varētu izmantot «Ar vismaigākajām rūpēm par lietotāju ērtībām», kaut gan par to vēl varētu būt kašķis ar VID EDS, kas arī nav lēta un arī ir izpelnījusies nedalītu lietotāju mīlestību.

Šodien Limbažu KAC darbiniece zvanīja, ka no reģionālās iestādes saņemta atbilde, ka no VID KAC datoriem neesot iespējams to izdarīt.

Interesanti, kas ir tā VID Nodokļu pārvaldes Elektroniskās deklarēšanas daļas vadītājas Ilzes Jankovas e-pastā minētā «produkcijas vide», kurā tika veikta sekmīgā reģistrēšanās un parakstīšana, ja uz VID datoriem šīs iespējas nemaz nav pieejamas. Hmm…

Palasījos šodien Ministru kabinetā skatāmos dokumentus un uzzināju, ka tomēr ir jau zināms, kas sniegs e-paraksta pakalpojumu PMLP eID kartēm. Citāts no Kopsavilkuma:

Pievienojot jaunus autentifikācijas risinājumus, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes elektroniskās identitātes kartes, kur būs iekļauti Latvijas Valsts radio un televīzijas centra elektroniskā paraksta radīšanas dati un kvalificēts sertifikāts [..]

Tad tomēr tas ir izlemts. Diemžēl. Pēdējā runa gan bija par to, ka, lai arī cik tas nebūtu briesmīgi priekš LVRTC, tomēr būšot jārīko konkurss. PMLP lapā gan neko par konkursu nevar atrast. Tātad, arī PMLP kartēs būs E–ME, kas liek domāt, ka pakalpojums tā arī netiks uzlabots. Žēl. Ļoti žēl, īpaši jau tādēļ, ka koncepcijā nav neviena paša vārda par pakalpojumu ieviesēju pienākumu nodrošināt to pieejamību jebkuram lietotājam, par lietošanas ērtumu un saprotamību nemaz nerunājot. Nekas, toties visi, kas pirksim par brangu naudiņu tās eID kartes varēsim uzsist sev uz pleca, ka esam varen cēlsirdīgi, atbalstot tik veiksmīgo E–ME projektu.

Bet būs vēl tomēr jāpapēta, kur tas konkurss pazudis, jo koncepcijas informatīvajā daļā ir līdzīgs teikums par jaunu risinājumu pievienošanu nav ne vārda par LVRTC e-parakstu.

Jau nedēļu mana diena sākas ar manu jauno krūzi no Ingrīdas Žagatas jaunāko darinājumu kolekcijas. Īpašā tehnikā darinātu ar ugunskrustiem. Varēšu arī trauku mazgājamajā mašīnā likt kaut kad, bet pagaidām visu laiku lietošanā. Kamēr jaunu kafiju vāru, tikmēr rokām izmazgāju un stāvu pie loga, pētīju krāsas. It kā melna, it kā pelēka, brīžiem kāds siltāks tonis atstarojas. Jau drīz jaunā kolekcija tikšot laista tautās.

Kad tāda krūze, tad strādājas labāk. Sakāmvārds gan par ko citu, bet patīk tik un tā.

Šodien ar e-me viedkarti somā aizstaigāju uz VID klientu apkalpošanas centru Limbažos, lai tur, no kāda VID datora, vēlreiz un šoreiz jau uz «pavisam pareiza» datora, jo pašā VID taču citādiem datoriem nemaz nevajadzētu būt.

Klientu apkalpošanas zālē pamanīju datoru, kas acīmredzami nolikts tiem, ko sūta uz EDS, kāds vīrs tur inbox.lv pastu skatīja, viņš vēl nebija pabeidzis savu lietu, tāpēca aizgāju parunāt pie vienas no dāmām, kura uzreiz jau vilka laukā papīrus un teica, ka tūlīt man piešķirs paroles. Laipni atteicos no VID «drošajām» parolēm un tiku nosūtīts uz 301. kabinetu, pie kura durvīm drūzmējās deklarāciju sakarā sanākušie. Gaidīšana solījās būt ilga, tāpēc devos atpakaļ uz zāli, kur bija atbrīvojies klientiem domātais dators. Diemžēl viedkartes lietošanai tas acīmredzot nav paredzēts, jo uz galdiņa bija tikai monitors, pele un tastatūra, viedkaršu lasītāja nebija un visas USB ligzdas bija paslēptas skapī kopā ar sistēmbloku, tādēļ savu lasītāju pieslēgt nevarēju.

Nu neko, aizstaigāju līdz citai dāmai, pastāstīju savu bēdu un viņa mani aizsūtīja stāvu augstāk, uz 406. kabinetu. Tur, par EDS lietām atbildīgās priekšnieces mani laipni uzklausīja un ar neviltotu interesi iesaistījās problēmas risināšanā, jo viņām neesot bijusi darīšana ar šādām lietām, esot gan dzirdējušas, ka kāds it kā izmantojot viedkarti, lai lietotu EDS, bet tieši ar reģistrēšanos saskārušās nebija. Piespraudām lasītāju, tas uzreiz tika atpazīts, EDS lapa uzprasīja viedkartes paroli, piekritu noteikumiem, ievadīju savu e-pasta adresi un telefona numuru līdz nelabumam pazīstamajā tabuliņā un pie dokumenta parakstīšanas izleca vecais labais, jau nez cik reižu redzētais kļūdas paziņojums, ka datoram, iespējams, neesot pieinstalēts Java Runtime, kaut gan bez Java pat par pirmo soli tālāk nebūtu tikuši.

Priekšnieces teicās, ka rakstīšot uz Rīgu, un prasīšot, kas par lietu, nekārtībiņa tā teikt, jo galu galā var taču vēl kāds ar viedkarti antākt. Ielika ekrāna bildi MSWordā, teica, ka zīmēšot personas datus ciet, taču no tā viņas atturēju, jo nekā slēpjama tur tik un tā nebija un lai jau viņiem tur Rīgā tiek, lai redz, ka atkal uzdarbojas tas turējais, no kā viņiem droši vien sen jau pumpas metas.

Tādi lūk pigori ar to VID EDS + E-ME + MSWIN + MSIE turklāt uz pilnīgi «pareiza» paša VID datora, nevis uz kaut kāda tur manējā, kur es kaut ko saspaidījis droši vien. Tāda lūk sistēma, kas pārbaudīta gan testa vidē, gan produkcijas vidē.

Pirmais aprīlis, līdz kuram deklarācijas jāiesniedz, arvien tuvojas. Katru dienu redzu arvien vairāk apmeklētāju mājaslapas statistikā, kuri grib par VID un EDS palasīt. Lai jau tiek, varbūt kādam noder, sevišķi jau tiem, kuriem tāpat kā man VID mēģina iestāstīt, ka viņiem viss strādā, ja jums neiet, tad tā nav mūsu bēda, 1. aprīlī jābūt un āmen.

Gribīšam divas reizes ragi deg, vienu reizi, kad viņš grib, otru reizi, kad tas nevar dabūt.

Latviešu sakāmvārds

Nāksies vien gribēt tālāk un ar pasi padusē soļot uz banku, jo banka man atrakstīja:

Labdien, god. Māri Jonova kungs!

[..] banka (turpmāk tekstā — Banka) ir saņēmusi Jūsu e-pasta vēstuli ar lūgumu paskaidrot, kāpēc nav iespējams Bankā atvērt kontu, izmantojot elektronisko parakstu un elektroniski sagatavotu dokumentu paketi.

Banka izprot Jūsu vēlmi, tomēr Bankā, ievērojot LR normatīvajos aktos noteikto, ir izstrādāti noteikumi, kas nosaka, ka uzsākot darījumu attiecības klienta identifikācija Bankā ir obligāta klientam personiski ierodoties Bankā. Kad klients Bankā ir identificēts, turpmākajā sadarbībā Banka akceptē elektroniski iesniegtus klienta dokumentus [..] Ņemot vēra augstāk minēto, lūdzam Jūs atrast iespēju ierasties Jums ērtāk pieejamā Bankas apkalpošanas vietā…

Izpētīju gan Kredītiestāžu likumu, gan arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un ES direktīvu uz kuras tas balstīts, bet tā arī neatradu neko, kas kredītiestādei uzliktu par pienākumu likt man fiziski ierasties bankas filiālē.

ES direktīva nosaka, ka «Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes un finanšu iestādes prasa savu klientu identifikāciju, izmantojot apliecinošus dokumentus, uzsākot darījumu attiecības, jo īpaši atverot kontu vai krājkontu, vai piedāvājot seifa pakalpojumus.»

Latvijas Republika attiecīgi arī nodrošina. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā teikts, ka, pirms darījuma attiecību uzsākšanas bankai ir pienākums identificēt klietntu. Juridisku personu identificē pieprasot uzņēmuma reģistrēšanas dokumentus un identificējot personas, kuras ir tiesīgas to pārstāvēt. Manis kā uzņēmuma pārstāvja identificēšanai saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu pilnīgi pietiek ar LVRTC izsniegto drošo elektronisko parakstu.

Acīmredzot, ka bankas noteikumi sastādīti balstoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto, ka fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija: vārds, uzvārds, personas kods, kā arī to, ka Personu apliecinošu dokumentu likumā, savukārt, joprojām nav ne rindiņas par drošu elektronisku parakstu, kas, saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu apliecina manu identitāti elektroniskajā vidē.

RAPLM un daudzi citi sludina: «E-paraksts ir pases ekvivalents elektroniskā formātā un apliecina tā piederību konkrētai fiziskai personai. Fiziskā persona var pārstāvēt juridisku personu», taču likumos to ierakstī kaut kā ir piemirsies un līdz ar to, varam savu e-parakstu spraust … uz nagliņas.

Jau drīz Saeimai būs jāveic izmaiņas Personu aplieicnošu dokumentu likumā un ar to saistītajos likumos, lai iekļautu tajos normas par elektroniskajām identifikācijas kartēm, būs jāseko līdz, lai tiktu veiktas pienācīgas izmaiņas.

Skatoties, kas vēl tīmeklī labs atrodams EDS sakarā uzdūros interesantai lapai kur ļauži apspriež VID izsniegto elektronisko parakstu pavairošanu:

Sandra48
ziņojumu: 19 25.01.2010 22:40
VID Elektroniskais paraksts FLASHā.
Vai ir iespējams elektronisko parakstu, kurš atrodas uz datora desktopa ielikt FLASH? Esmu mēģinājusi un izskatījās, ka to nevar izdarīt, bet šeit forumā bija viens komentārs, pēc ka es sapratu, ka tas izdarāms, tikai nezinu kā.

Ludmila_st_
ziņojumu: 1906 25.01.2010 22:44
nokopēt, neverot failu vaļā.

Kfrd
ziņojumu: 7 26.01.2010 09:14
Var FLASH, var CD. Man ir iekopēts CD un nav nekādu problēmu.

Irucitis
ziņojumu: 516 26.01.2010 09:20
Pārveidojiet zip formātā un tad iekopējiet.Es tādā veidā pārsūtīju pa e-pastu.

Albina
ziņojumu: 50700 26.01.2010 09:33
Ни в какой формат переводить не надо. Копируется обычным путем.

Iriss
ziņojumu: 11389 26.01.2010 09:46
У меня она везде, на всех компах, флэшках, в почтовых ящиках и жестких дисках

Sandra48
ziņojumu: 19 26.01.2010 17:18
Paldies, iekopēt izdevās ar pirmo piegājienu, redzēs kā būs, kad vajadzēs parakstīt. Domāju, ka problēmām nevajadzētu būt, ceļš tāds pats kā no desktopa, ja?

Tādam lūk ir jābūt īsteni drošam elektroniskajam parakstam, kurš mētājas kur pagadās, uz desktopa, zibatmiņās, e-pastos un citur, visur kur nevis tikai vienā kartē pie viena cilvēka kā tas ir ar e-me viedkarti. Tik tiešām jūtu VID rūpes par mani, mēģinot mani pierunāt, lai es aizeju pastāvēt rindā pēc viņu īpašā paraksta.

Rīt, starp citu, gaidu atbildi no bankas. Gribēju elektroniski iesniegt dokumentus konta atvēršanai. Pa telefonu teica, ka ni un ni, esot redz noteikumi iekšējie. Uzrakstīju e-pastā vēstuli, lai tomēr padomā, vai nevar tos noteikumus pamainīt. Protams, ka e-dokuments viņiem šķiet kā kaut kas tik pat dīvains kā bankas klientiem elektroniskie norēķini vēl pirms nieka desmit gadiem. Algu uz kartes kontu pārskaitīt, nē paldies, bet kad tomēr pārskaitīja, tad drošības pēc uzreiz algas dienā uz naudas izsniegšanas automātu un droši noglabāt maisiņā iekš zeķes, zem ķiseņa. Īpaši lielas cerības neloloju, bet, ja nu tomēr. Tik un tā līdz pirmdienai neizdosies savas miesas ar pasi un elektronisko dokumentu izdrukām uz banku aizstiept.

«[..] Valsts ieņēmumu dienests [..] aizvien vairāk koncentrējas uz klientu apkalpošanas uzlabošanu. [..] Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma, manuprāt, ir produkts, kas pilnībā atbilst servisa kvalitātes līmenim, ko šobrīd pieprasa mūsu klienti. »

Dzintars Jakāns, VID ģenerāldirektors 2007. gada 29. novembrī,
saņemot Latvijas IKT balvu «Platīna pele 2007» kategorijā ePārvalde un pakalpojumi

Tā nu viņš, ir. Makten labu produktu izstrādājuši. Tādu tad mums arī būs lietot gan tagad, 2011. gadā, gan laikam jau daudzus jo daudzus gadus. Pilnībā atbilst servisa kvalitātes līmenim, ko pieprasa klienti. Internets pilns ar ne pārāk glaimojošām atsauksmēm, bet tās taču nav jāņem vērā.

Joprojām cīnos, lai varētu reģistrēties EDS lietošanai, ar e-me viedkarti kā to sola VID mājaslapa. Šodien pat saņēmu tādu kā solījumu, ka tiekot gatavotas atbildes uz jautājumiem, ka esot iesaistītas vairākas struktūrvienības, ka nezinot nosaukt pat aptuvenus termiņus, kad atbildes varētu būt gatavas. Neko. Sēžu tikmēr un gaidu.

Kurbulis viņu zina, vai viņiem nebija vienkāršāk uztaisīt sistēmu, kurā var reģistrēties neiesaistot neskaitāmās struktūrvienības katru reizi, kad kāds vēlas reģistrēties. Jāreģistrējas, protams ir arī tad, ja nevēlas, jo to prasa likums, taču gan jau, ka ir arī tādi, kas vēlas, jo VID darbinieki braukā pa Latviju un rāda prezentācijas par lielisko sistēmu, nekautrējoties solīt arī reģistrēšanos un pieslēgšanos ar e-me viedkartēm. Šeit attiecīgās lapas no prezentācijas, ko VID pārstāvji rādīja e-prasmju nedēļā:

Prezentācijā skaisti, bet praksē ne gluži. Solīto laika ietaupījumu nu nekādi nejūtu, par datu drošību paši jau zināt, un saukt sistēmu par bezmaksas, ja to lietot var tikai ar Microsoft InternetExplorer, kas darbojas tikai un vienīgi uz pavisam ne bezmaksas Microsoft Windows. VID rūpesa par klientiem visskaidrāk nojaušamas pamēģinot iegaumēt pēdējā bildē redzamo saiti, gara acīm redzu kā prezentāciju apmeklētāji to saiti pūlas pierakstīt uz lapiņas.

Mēneša laikā tā arī nav izdevies, nedz piereģistrēties. Esmu izsūtījis 16 e-pasta vēstules, saņēmis 7 atbildes vēstules un vienu zvanu, kur noderīgas informācijas ir bijis tik vien kā necik. No šodien saņemtās e-pasta noprotu, ka top garumgara atrakstīšanās vēstule, kura diez vai palīdzēs man tikt kaut kādā skaidrībā, rādās, ka «laika taupīšana» turpināsies vēl ilgi. Jūtu, kā ierēdņus kaitina šitādi izlēcēji visādi, kas nesēž uz WindowsXP un grib visādus tur e-parakstus lietot tā vietā, lai kājiņām tipinātu uz VID un sēdētu uzgaidāmajās telpās kā kārtīgam valsts pilsonim pienākas. Balvu taču piešķīra, sistēma tātad laba. Pieņemšanas-nodošanas aktu par e-me integrēšanu sistēmā parakstīja, tātad modulis strādā, ja tev nestrādā, tad pats vainīgs, ēd, ko tev dod.

Vakar komentāros atsaucās Jānis, kurš izmēģinājās ar e-me karti un galu galā gāja vien pats uz VID, arī laacz raksta par to kā reģistrējoties EDS ar e-me karti tālāk par gribēšanu nav ticis. Būšu ļoti, ja pieteiksies vēl kāds, kuram ir pieredze ar reģistrēšanos EDS ar e-me viedkarti, vienalga vai pozitīva vai negatīva, gribas vienkārši saprast, jo krāju argumentus turpmākajai sarakstei ar VID.

Mamma, gan mani brīdina, ka nevajag ar ar iestādēm lekties, taču domājot par vecmammu, kas nejaudā no laukiem uz iestādēm izbraukāt gribas, lai izdaudzinātie e-pakalpojumi tik tiešām arī būtu pieejami un puslīdz viegli lietojami, ne tā, ka mēnesi bezjēgā jāsarakstās, mēģinot izdabūt no iestādes informāciju par to, kā tad galu galā lietojama viņu tik labā sistēma. Vecmamma citi lietotāji vulgaris 50% no cīņasspara, otri 50% no cemmes par to, ka nodokļu naudu tērē taisot sistēmas, ko nav iespējams izmantot.

«Jums būs tikai jāaizpilda neliela tīmekļa forma un tajā ierakstītie dati jāapstiprina ar e-parakstu.»

Pirms kāda laika pastā saņēmu vēstuli, ka VID nodokļu deklarācijas turpmāk iesniegt varēs tika elektroniski, izmantojot EDS. Februāra beigās sadūšojos, jo gana daudz biju dzirdējis par EDS draudzīgumu pret lietotājiem, un devos uz VID mājaslapu, kur mani jau gaidīja īpaši izveidota lapa, laikam jau tādiem kā es, kam pienācis brīdis darīt to, ko ilgāk atlikt nebūtu ieteicams. 23. februāris, kad sadūšojos to darīt gan šķita gana tāls no 1. aprīļa, taču dūša bija un ķēros pie lietas.

Es tāds prātīgs un apdomīgs, vispirms nolēmu paskatīt sadaļu «Kā kļūt par EDS lietotāju?». Izlasot, ka ar izdrukātu iesniegumu jāiet uz VID gandrīz sāku pukoties par to, ka LR taču jau daudzākus gadus pieejams e-paraksts, īpaši jau tādēļ, ka tāds ir arī manā rīcībā. Taču nekāda pukošanās nesanāca, jo VID esot padomājis arī par e-paraksta lietotājiem un izstrādājis īpašu tiešsaistes reģistrēšanās formu. Citēju:

«[..]izmantojot VAS “Latvijas Pasta” vai VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izsniegto e-paraksta viedkarti, jāveic tiešsaistes reģistrācija EDS. Izvēloties šo variantu Jums būs tikai jāaizpilda neliela tīmekļa forma un tajā ierakstītie dati jāapstiprina ar e-parakstu. Uzreiz pēc e-paraksta pievienošanas formā norādītās personas kļūs par pilnvērtīgiem EDS lietotājiem un varēs pārstāvēt norādīto nodokļu maksātāju. Lai sāktu lietot EDS, spiediet šeit.»

Nezinu, kas tā «Latvijas Pasta», taču man ir LVRTC izniegta viedkarte tāpēc ņēmu tik un spiedu uz to «šeit». Spiežu i tā, i šitā, taču nekur to nelielo tīmekļa formu neatrodu, tik vien kā autentificēšanās logu jau esošajiem lietotājiem. Viskautko izpētījos VID lapā un mēģināju tikt pie tās reģistrēšanās formas, taču nekā. Izložņāju vid.gov.lv, atradu, ka ir īpaša e-pasta adrese, kur rakstīt, ja ar EDS lietošanu kādas problēmas un 23. februāra pēcpusdienā nosūtīju viņiem elektroniski parakstītu e-pasta vēstuli par savu bēdu:

From: Māris Jonovs

Date: 2011. gada 23. februāris 14:54:15 GMT+02:00

To: eds.jautajumi@vid.gov.lv

Subject: eds un e-paraksta viedkarte

Labdien!

Nesen saņēmu pastā vēstuli par to, ka nodokļu deklarācijas turpmāk iesniedzamas elektroniski, izmantojot VID EDS.

VID mājaslapas sadaļā, kur aprakstīts kā kļūt par EDS lietotāju — http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=518&hl=1 teikts, ka iespējams veikt tiešsaistes reģistrāciju EDS, izmantojot VAS “Latvijas Pasta” vai VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izsniegto e-paraksta viedkarti. Ļoti labprāt tā arī darītu, taču nekādi neatrodu, kur īsti to iespējams izdarīt.

Rinkopas beigās atrodamā saite https://vidis.vid.gov.lv/Alr_user/Pages/Login.aspx aizved uz logu, kur neatrodu neko par reģistrēšanos ar e-parakstu. Pirmajā rindkopā solīto nelielo tīmekļa formu, kas jāaizpilda un jāapstiprina ar e-parakstu, nekur neatrodu.

Ceru, ka varat man palīdzēt.

Cieņā,

Māris Jonovs

Nu jau mēnesis pagājis sarakstoties. Šodien, 22. martā rakstīju viņiem jau divpadsmito reizi. Mēnesis riņķī un nākošnedēļ jau 1. aprīlis. Sarakste ļoti interesanta — es VIDam gari un plaši, viņi man vai nu nemaz, vai pēc atkārtotas rakstīšanas ļoti īsi, nekonkrēti. Uz Gūgli sūtījuši nav, jo, ja tur būtu kaut kas noderīgs, tad droši vien paši iegūglētu un man atsūtītu. Toties ir sūtījuši instrukcijas lasīt, tā teikt RTFM, tur varēju uzzināt, ka reģistrēšanās pieejama nevis e-me viedkartes lietotājiem, bet gan izredzētajiem e-me lietotājiem, kuru arsenālā ir Microsoft Windows ar Internet Explorer, pārējo liktenis ir tapt vazātiem aiz deguna muļķotiem. Neies taču uzreiz pie apraksta vai arī jau pašā reģistrēšanās lapā norādīt, ka šī iespēja pieejama tikai MSIE lietotājiem.

Gan Windows dabūju, gan Explorer, i pašus pašus jaunākos i vecus, taču izrādās, ka arī izredzētajiem reģistrēties nav lemts. Pat tad, ja palīdzi EDS izstrādātājiem ar norādēm uz konkrētām problēmām viņu sistēmā. It kā jau uzlika Eksižens gan jaunas EUSO Java EDOC bibliotēkas, gan arī pielika tām parakstus, taču neiet.

Tā ik pāris dienas lasu to nolāpīto «Jums būs tikai jāaizpilda neliela tīmekļa forma un tajā ierakstītie dati jāapstiprina ar e-parakstu.», rakstu, gaidu atbildes, atgādinu, ka gaidu, noklausos telefoniskus solījumus, ka viņi jau risinot, ka drīz būšot, ka tad jau man piezvanīšot, rakstu atkal, gaidu atkal. Tā vien šķiet, ka tā reģistrēšanās forma taisīta tikai ķeksīša pēc, lai Exigen un VID atbildīgie par EDS tiek pie sava dienišķā naudas strēķīša un diploma par kārtējiem īpašiem sasniegumiem, bet te es ar to savu e-me viedkarti nolāpīto galīgi nevietā uzradies.

Bet 1. aprīlis tuvojas.

Nepacietīgi gaidu atrisinājumu, lai varētu apkopot un publicēt interesantāko no sarakstes.

Ar veciem «Post Factum» viss bumbās. Tur, spiežot uz aitūņu (iTunes) ikonas ver vaļā .mp3, taču ar pārējo arhīvu galīgā dimbā — tur windows media straumes, kas automātiski veras iekš VLC un desmitajā kviktaimā (QuickTime) nekādi neizdodas tās iemānīt.

Vakar čakarējoties ar dažiem raidījumiem beidzot sapratu kā var tikt pie konkrētiem raidījumiem un tos saglabāt.

Rekur viena raidījuma straumes adrese: mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20101217A113326120000 — mms://blāblāblā? un GGGGMMDD (gads, mēnesis, diena) A (pirmā programma) HHMMSS (stunda, minūte, sekunde sākumam) HHMMSS (stunda, minūte, sekunde beigām). Nomainot A pret B tiekam uz to pašu laiku, taču trešajā programmā (Klasika). B vajadzētu būt otrajai programmai, taču to nav bijis vajadzības klausīties atkārtoti.

Izrādās, ka šīs mms straumes tīri labi rauj vaļā septītais kviktaims:

No turienes tad visi ceļi vaļā. Es izvēlējos sagaidīt, kamēr man nepieciešamais gabals atveras pilnībā, to saglabāt kā .mov un tad garāžbendā (GarageBand) apgraizīt un izeksportēt uz aitūņiem. Man vēl vajadzēja, tā, lai citi arī var paklausīties, tur paliku pie nolāpītā varianta ar jūtūbu (YouTube), jo ar embedētu skaņu dažādās datoru un pārlūku kombinācijās ir tā kā ir, taču jūtūbs pārsvarā visur strādā.

Tā lūk šorīt vēl par to padomāju, padomāju un nonācu pie mūžīgās latviešu hokeja tēmas:

http://www.youtube.com/watch?v=h68e58_FFDY

http://www.youtube.com/watch?v=HVkYQl9aArs

Pirmajā video iesaku paskatīties uz Dinamo emblēmu — nu nekā nelīmējas kopā ar USSR:

Pēc abu video noskatīšanās, kuram gan celsies roka Irbi, Beļavski, Maticinu, Ozoliņu, Naumovu, Fanduli, Kerču, Znaroku, Vītoliņu, Žoltoku un citus Dinamo un Latvijas izlases spēlētājus šķirot latviešos un nelatviešos, kuri dzimuši Latvijas teritorijā, kuri citur PSRS, kuri runā latviski un kuri varbūt pat latviski uzdotu jautājumu nesaprot.

Mēs te cīnamies, kurš īstāks latvietis, kurš nē, cits liek sarkanbaltsarkanu karogu pie mašīnas, cits apkarina ar orandžmelnajām lentītēm un Россия uzlīmēm, tikmēr tiem, kas tur — ārpusē, mēs visi esam latvieši. Hokejisti visi rādās kā «latvian», pat tad, ja norādīts ka «born in Chelyabinsk, former USSR». Fani visi ir «latvian» un ir bezmaz slavenāki par hokejistiem: www.msnbc.msn.com, www.canada.com, www.tsn.ca. Neba nu visiem sarkanbaltsarkanajos kreklos tērptajiem faniem Pasaules čempionātu arēnās pasēs ir LR pilsoņu pases. Citās «eksporta jomās» notiek tieši tas pats.

Šāda uz iekšu šķirošanās pa kumodes lādēm un uz āru gana laba sadzīvošana kā skapī (V. Freimanes lieliskais salīdzinājums) mums raksturīga arī mazākos mērogos. Limbažos dzīvojot arī esam sašķirojušies — tuvie un draugi, paziņas, svešie un pavisam svešie, taču nokļūstot lielpilsētā visi esam bezmaz brāļi un mēteli gatavi viens otram aizdot. Pat feisbukā un tviterī esam limbažnieks limbažniekam brālis, tas nekas, ka viens no Pociema, otrs no Ozolaines

Latviski nerunājošie, kurus latviski runājošie saukā par krieviem, un kuri ērtības labad arī paši sevi pie tādiem skaita, kaut cēlušies no ukraiņu, baltkrievu, u.c. tautām, izbraucot ārpus Latvijas, pat uz to pašu Krieviju kļūst par latviešiem. Pat tiem, kas ir «ļoti krievi», ar laiku apriebjoties skaidrot kā tas nākas, ka viņš ir latvietis, bet ir krievs, jo ir ukrainis. Ārzemēs latvieši, latvijā kas nu kurais. Ar teātri viesojoties Dānijā satikām teātri no Īrijas, viņi uzzinot, ka mēs latvieši teica: «Yes, yes, we know latvians, we have many latvians. Oksana.»

Rezumējot, atbilde tiem, kas par «Latvieši ir visur» saka, ka visi grāmatā pieminētie nemaz nav latvieši jo viņi, redz, īstenībā esot tie vai šitie:
Latvieši ir visur, jo latviešu ir daudz, pat, ja «īstenie latvieši» viņus par īstiem latviešiem neuzskata.

Jāņu zaļumballe «Cepļos»

Divu dienu radoša ballēšanās ar zemescepļa kurināšanu Duntes «Cepļu» zaļumos

2010. gada 23. un 24. jūnijā

• Ugunslaiks — milzumliela poda apdedzināšana ugunskurā;
• Radošā darbnīca ar «Dižākā alus kausa» konkursu;
• Vizināšanās zirga pajūgā;
• Jāņu un Līgu vainagu skaistumkonkurss;
• Līgodziesmas un rotaļas mūziķu pavadībā;
• Lielais Jāņu ugunskurs un mucas dedzināšana;
• Zaļumballe līdz saullēktam ar grupu «Krustceles»;
• Zaķīšu pirtiņa ar dziednieka masāžu un papeļu slotas pērienu;
• Sportošana un atrakcijas brīvā dabā;
• Zemesceplī apdedzināto podu atrušināšana;
• Zupas un zāļu tēju vārīšana ugunskurā.

Pieteikšanās: cepli@cepli.lv +371 29234867

Informācija: www.cepli.lv cepli@cepli.lv

http://www.youtube.com/watch?v=IeA9gH_iWXY

Starp citu tas ir nevis ķīnietis, bet gan japānis — video ņemts no http://garra.jp/ YouTube lapas.

http://www.youtube.com/watch?v=hB-RJvl_Mh0

Tāpat kā L. Lapsas grāmatu gadījumā filmē un fotografē bildītes. Man prieks, ka darbs izdevies un cilvēkiem patīk.

Man ar tāda grāmatiņa ar parakstu tika :)

Vislētāk nopirkt var pie izdevēja, ir to latiņu vērts — derēs gan kā šausmu stāsts, gan kā vēstures izzināšanas avots.

Izrādās, ka List var skatīt arī citādāk — gandrīz kā Grid — mapes veras tai pašā lodziņā, nevis uz sānu, taču aizņem krietni mazāk vietas kā Grid.

Terminālī ierakstām buramvārdus:

defaults write com.apple.dock use-new-list-stack -bool YES

killall Dock

Ar Cmd un + vai – var ikonu un burtu izmēru palielināt un samazināt. Beidzot, Downloads mape pat tad, kad pilna ir ērti lietojama.

Atradu iekš www.macosxhints.com

Vita Jaunzeme jau mūs brīdināja: «Es vienkārši pateikšu — ja jūs dedzināsiet, tad jūsu bērni būs impotenti, iespējams homoseksuāli, iespējams, reproducēties nespējīgi, iespējams, slimos ar visām iespējamām alerģijām, astmām, sirdskaitēm un tā tālāk. Un jūs paši, protams, arī, un kaimiņi pie tam…»

Hī hī, hā hā, Zatleram nav pieņemami, utt., BET…

Eju vakar pa Stockmann un, ko redzu — viņas pravietojumi piepildās — šitie divi dedzinātāji noteikti vairs nereproducēsies un simts punkti nav nekādi heteroseksuāļi, visticamāk, ka viņi abi ir impotenti. Sirds sažņaudzas skatoties viņu nolemtības pilnajās sejās, tukšajos acu skatienos… Varat iet viņus apciemot uz Stockmann otro stāvu, kādu ziedu varbūt nolikt.

Žēl viņu kaimiņus, kaimiņienes un bērnus ;(

Nils Sakss (nez kā angliski viņa uzvārds rakstāms?) iekš satori.lv papētījis, kā atkritumu dūmi vēsturiski ietekmējuši civilizāciju.

Klausiet Vitas viedos vārdus:

http://www.youtube.com/watch?v=jra3NHMOxIs

Bildes var apskatīt «Cepļu» mājaslapā

«Cepļos» sadraudzējos ar vienu melno. Saucot par Lāci.

I nemaz neapvainojās, ka es kaut kā ne tā skatos uz viņu, neprotestēja, kad runāju par banāniem un džungļiem. Mazliet jau baidījos, ka ņems un izvazās pa tiesām un avīzēm. Bet nē, tīri labi sadzīvojām. Droši vien neko neteiktu arī, ja es ņemtu un kādu smieklīgu joku izstāstītu.