Gribīšam divas reizes ragi deg, vienu reizi, kad viņš grib, otru reizi, kad tas nevar dabūt.
Latviešu sakāmvārds
Nāksies vien gribēt tālāk un ar pasi padusē soļot uz banku, jo banka man atrakstīja:
Labdien, god. Māri Jonova kungs!
[..] banka (turpmāk tekstā — Banka) ir saņēmusi Jūsu e-pasta vēstuli ar lūgumu paskaidrot, kāpēc nav iespējams Bankā atvērt kontu, izmantojot elektronisko parakstu un elektroniski sagatavotu dokumentu paketi.
Banka izprot Jūsu vēlmi, tomēr Bankā, ievērojot LR normatīvajos aktos noteikto, ir izstrādāti noteikumi, kas nosaka, ka uzsākot darījumu attiecības klienta identifikācija Bankā ir obligāta klientam personiski ierodoties Bankā. Kad klients Bankā ir identificēts, turpmākajā sadarbībā Banka akceptē elektroniski iesniegtus klienta dokumentus [..] Ņemot vēra augstāk minēto, lūdzam Jūs atrast iespēju ierasties Jums ērtāk pieejamā Bankas apkalpošanas vietā…
Izpētīju gan Kredītiestāžu likumu, gan arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un ES direktīvu uz kuras tas balstīts, bet tā arī neatradu neko, kas kredītiestādei uzliktu par pienākumu likt man fiziski ierasties bankas filiālē.
ES direktīva nosaka, ka «Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes un finanšu iestādes prasa savu klientu identifikāciju, izmantojot apliecinošus dokumentus, uzsākot darījumu attiecības, jo īpaši atverot kontu vai krājkontu, vai piedāvājot seifa pakalpojumus.»
Latvijas Republika attiecīgi arī nodrošina. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā teikts, ka, pirms darījuma attiecību uzsākšanas bankai ir pienākums identificēt klietntu. Juridisku personu identificē pieprasot uzņēmuma reģistrēšanas dokumentus un identificējot personas, kuras ir tiesīgas to pārstāvēt. Manis kā uzņēmuma pārstāvja identificēšanai saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu pilnīgi pietiek ar LVRTC izsniegto drošo elektronisko parakstu.
Acīmredzot, ka bankas noteikumi sastādīti balstoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto, ka fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija: vārds, uzvārds, personas kods, kā arī to, ka Personu apliecinošu dokumentu likumā, savukārt, joprojām nav ne rindiņas par drošu elektronisku parakstu, kas, saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu apliecina manu identitāti elektroniskajā vidē.
RAPLM un daudzi citi sludina: «E-paraksts ir pases ekvivalents elektroniskā formātā un apliecina tā piederību konkrētai fiziskai personai. Fiziskā persona var pārstāvēt juridisku personu», taču likumos to ierakstī kaut kā ir piemirsies un līdz ar to, varam savu e-parakstu spraust … uz nagliņas.
Jau drīz Saeimai būs jāveic izmaiņas Personu aplieicnošu dokumentu likumā un ar to saistītajos likumos, lai iekļautu tajos normas par elektroniskajām identifikācijas kartēm, būs jāseko līdz, lai tiktu veiktas pienācīgas izmaiņas.
